Arī citos plānošanas reģionos cer izveidot uzņēmējdarbības centrus
Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai nepieciešams koordinēts institucionāls atbalsts, tostarp atbalsts inovatīvai uzņēmējdarbībai un investoru piesaistei, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu.
Lai gan plānošanas reģionu teritorijā jau patlaban darbojas dažādas publiskā un nevalstiskā sektora institūcijas, kas sniedz atbalstu noteiktām uzņēmēju grupām, uzņēmējiem nereti ir jāapmeklē daudz institūciju, kuras darbojas katra par sevi un nesniedz kompleksu palīdzību. Turklāt ne visās pašvaldībās ir uzņēmējdarbības speciālisti, kas sniedz konsultatīvi informatīvo atbalstu uzņēmējiem un investoriem.
Kā risinājumu VARAM saredz reģionālas pārnozaru uzņēmēju atbalsta institūcijas izveidi arī Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Katrā no šiem plānošanas reģioniem tiks izveidots savs modelis atbilstoši reģiona funkcionalitātei un darbības modelim, tomēr par pamatu ņemot LUC pieredzi.
Tāpat kā Latgalē, arī pārējos plānošanas reģionos uzņēmējdarbības centri tiks veidoti uz Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centru (RSIC) bāzes. Kā uzsver ministrija, uz šo institūciju bāzes veidot pārnozaru uzņēmēju atbalsta institūcijas jeb uzņēmējdarbības atbalsta centrus ir vērtīgi, jo to darbiniekiem jau ir pieredze un kompetence kompleksai pieejai informācijas un konsultāciju sniegšanā par Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu pieeju un apgūšanu.
Kā ieguvumu no uzņēmējdarbības centru izveides ministrija min plašāku reģionālo pārklājumu. Ja līdz šim RSIC bija izveidots vienā reģiona pilsētā, uzņēmējdarbības centru speciālisti nodrošinās konsultācijas uzņēmējdarbības jautājumos arī attālākās lauku teritorijās. Ieguvums būs arī koordinēts konsultatīvais atbalsts uzņēmējiem par dažādu institūciju pārziņā esošajiem un dažādu finanšu avotu atbalsta pasākumiem.
Ņemot vērā LUC pieredzi, viens no efektīvākajiem pasākumiem ir tirdzniecības misijas, kuras plānots finansēt gan no pārrobežu projektu finansējuma, gan no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas finanšu instrumenta finansējuma avotiem. Šādas tirdzniecības misijas būtu organizējamas gan uz ārvalstu tirgiem kā kontaktu birža, gan Rīgā, popularizējot vietējo reģionu produkciju un organizējot reģionu dienas.
VARAM aprēķinājusi, ka uzņēmējdarbības atbalsta centru izveidei un to darbības sākšanai ir nepieciešams saglabāt un pakāpeniski palielināt valsts budžeta finansējumu 151 172 eiro apmērā un tehniskās palīdzības finansējumu 305 815 eiro apmērā, lai RSIC pārveidotu par reģionālajiem uzņēmējdarbības atbalsta centriem. Ministrija jau ir atradusi risinājumu, jau šajā gadā novirzot papildu finansējumu uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem plānošanas reģionos no VARAM programmas "Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti". Šogad tie ir 70 261 eiro, nākamgad 52 389 eiro, bet 2017. un turpmākajos gados - 49 606 eiro. Tikmēr no valsts budžeta nepieciešamais finansējums nākamgad būtu 1 403 178 eiro, bet 2017.gadā un turpmākajos gados - 1 661 297 eiro.
Latgales uzņēmējdarbības centrs tika atklāts 2013.gada aprīlī, un VARAM uzskata, ka tas devis ieguvumus Latgales reģiona attīstībā un uzņēmējdarbības veicināšanā.
Uz sarakstu
