Ar vērienīgām piemiņas vietām Latgale gatavojas Latvijas simtgadei
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja producentu grupa "Lietišķā Latgale" pirms deviņdesmit deviņiem gadiem šīs dienas latgaliešiem un visiem latviešiem bija īpaši nozīmīgas. Tieši šajā laikā parādījās pirmie iedīgļi Latvijai, kā vienotai valstij. Tāpat tieši šajā laikā latgaliešu inteliģence un sabiedriskie darbinieki gatavojās Rēzeknē plānotajam Vitebskas guberņas latgaliešu apriņķu kongresam, kas pēc vecā kalendāra notika 1917.gada 26. un 27.aprīlī, jāpiebilst, ka pēc jaunā kalendāra šis laiks iezīmējams ar maija sākumu. Kongress bija pirmā demokrātiskā ievēlētā Vitebskas latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei ir jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem.
Jāatzīmē, ka Pirmajā Latgales latviešu kongresā latgaliešu apriņķiem tika nolemts atdalīties no Vitebskas guberņas un pievienoties Vidzemes guberņai. Tomēr latgaliešu inteliģences pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešamību pēc brīvības un pašnoteikšanās valodas, ticības un izglītības jautājumos.
Tā kā 1917.gada latgaliešu kongress ir nozīmīgs notikums ne tikai Latgales, bet arī visas Latvijas vēsturē, par godu tā simtgades atcerei biedrība "Latgalīši" un vietējā pašvaldība ir iecerējusi izveidot īpaši piemiņas vietu Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 61 – vietā, kur savulaik atradās kinoteātris Diāna, kur savukārt tika rīkots pats kongress.
Par iecerēto piemiņas vietu vairāk pastāstīja idejas autors un biedrības "Latgalīši" pārstāvis Pēteris Keišs. Viņš atklāja, ka piemiņas vietu veidos divu metu konkursa uzvarētāji. Tomēr, jāatzīst, ka Pēteris Keišs nebija vienīgais, kam radās doma par piemiņas vietas izveidi Pirmajam Latgales latviešu kongresam.
Runājot par pašu pieminekļu metu konkursu Pēteris Keišs norāda: "Sākums bija bēdīgs, iesniedza tikai divus darbus. Pagarinājām termiņu un tā rezultātā ieguvām deviņus projektus."
Tāpat Pēteris Keišs atzīst, ka šīs piemiņas vietas izveide būs liels ieguvums pilsētai, jo iekārtojot piemiņas vietu tiks uzlabota Kovšu ezera apkaimes infrastruktūra – labiekārtoti gājēju celiņi. Pats piemineklis tiks veltīts tiem latgaliešu sabiedriskajiem darbiniekiem, kas Latgales labā darījuši daudz, bet par kuriem tiek maz runāts. Papildus pieminekļa uzstādīšanai, Kovšu ezeram blakus esošajā senajā latgaļu pilskalnā, kur agrāk atradusies koka pils, 40 metrus augstā mastā plīvos Latvijas karogs.
Biedrības "Latgalīši" pārstāvja Pētera Keiša un Rēzeknes pilsētas pašvaldības idejai par nepieciešamību pēc piemiņas vietas Pirmā latgaliešu kongresa simtgades atcerei piekrīt arī vēstures zinātņu doktore un jaundibinātās biedrības "Latvijai simts" valdes priekšsēdētāja Genovefa Barkovska: "Tas ir notikums, kas raksturīgs visai Latvijas vēsturei, visai Latvijas tautai, ne tikai latgaliešiem. Latgalieši, kas ir Latvijas tautas pamatsastāvdaļa, tika apvienoti ar savu dzimteni, ar savu Latviju. Tas ir ļoti nozīmīgs, man liekas, šodien mēs nenovērtējam šī kongresa nozīmi."
Arī pašā Daugauvpilī par godu Latvijas simtgadei tiek plānots vērienīgs monumentāls piemiņas komplekss.
"Tā nolēma visas nacionālos kultūru biedrības, kas ir Daugavpilī," atklāj Genovefa Barkovska, "Mēs bijām sanākuši gadus trīs atpakaļ, un nolēmām, ka mēs varētu dāvināt tādu pieminekli, jo Daugavpilī pārsvarā ir Otrajam pasaules karam veltītie pieminekļi, kā arī dažām personībām – Pumpuram un Rainim. Tas arī viss. Tāda objekta, kur varētu tiešām svinēt valsts svētkus, vienkārši nolikt ziedus, tāda objekta nav."
Idejas realizēšanai tika izveidota biedrība, izsludināts mākslinieku konkurss, kura rezultātā tika atrasts atbilstošākais variants Latvijas simtgades piemineklim. Kā norādīja Genovefa Barkovska, pieminekļa devīze ir "Saules mūžu Latvijai", tā kompleksā stilizēti tiks attēlota Daugavpilij raksturīgā ainava – divi Daugavas krasti un virs tiem saule.
Komplekss varētu būt ļoti dārgs un tā izmaksas iespējams pat sasniegs sešu zīmju ciparu, tāpēc tā realizēšanai nepieciešams arī iedzīvotāju atbalsts. Tiek plānota ziedojumu vākšanas kampaņa, kurā iesaistīties aicināts ikviens.
Visu sarunu ar Pēteri Keišu un Genovefu Barkovsku klausies sekojot zemāk norādītajām saitēm:
http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/21-04-2016-uzstadisim-jaunus-piemineklus/
http://latgale.lv/lv/files/download?id=3415
http://www.lakuga.lv/2016/04/22/klausis-raidejumus-pi-myusim-latgola-36/
Sarunas video fragmentu skaties:
https://www.youtube.com/watch?v=lhnmkrWpyks
Uz sarakstu
