Ar sūdzību vēršas EK par nelikumīgu valsts atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām
Federācijā uzskata, ka līdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari kopumā. Tā rezultātā elektroenerģijas lietotāju veiktās piemaksas vairo Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, bet nesekmē vietējo energoresursu izmantošanu.
Iesniegtās sūdzības mērķis ir pievērst Eiropas Savienības uzmanību Latvijas enerģētikas problēmām un panākt, ka EK turpmāk ierobežo nesamērīgo valsts atbalstu lielajām dabasgāzes stacijām Latvijā, kas tiek sniegts kā elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. LAEF prognozē, ka EK iesaistes rezultātā ieguvēji būs gan patērētāji, kuriem samazināsies maksājumi par elektroenerģiju, gan enerģētikas nozares dalībnieki kopumā.
"Ekonomikas ministrija ir akcionārs AS "Latvenergo" un AS "Rīgas Siltums". Līdz ar to savu iespēju robežās kā enerģētikas nozares augstākā iestāde ir centusies izveidot tādu atbalsta sistēmu, lai šie ražotāji varētu segt savas izmaksas un gūt peļņu ar uzviju. Šāda atbalsta sistēma juridiski ir novērtējama kā valsts atbalsts, kuram jāatbilst stingrām prasībām, un tas ir jāsaskaņo EK," atzina advokātu birojā "Fort" praktizējošais advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.
Pēc Bērtaita teiktā, LAEF saņēmusi ziņas no vairākiem avotiem, ka EK ir bažas par Latvijā izveidoto atbalsta sistēmu un to, vai šīs sistēmas ietvaros atsevišķiem ražotājiem atbalsts nav neadekvāti liels.
Savukārt LAEF valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš stāstīja, ka sūdzības iesniegšana EK ir galējs solis, jo federācija šo jautājumu centusies sakārtot nacionālā līmenī, tomēr dabasgāzes lobijs izrādījies tik liels, ka sarunas par valsts atbalsta būtisku pārskatīšanu lielajiem dabasgāzes patērētājiem ir bijis nesekmīgs.
"Tagad lūdzam EK pievērst nopietnu uzmanību Latvijas situācijai, jo šāda atbalsta izmaksa veido noturīgu saikni ar Krievijas dabasgāzes piegādēm, kas apdraud Latvijas neatkarību enerģētikas kontekstā," uzsvēra Kārkliņš.
Bērtaitis informēja, ka LAEF pie sūdzības strādājis vairāk nekā gadu. Šajā laikā federācija ir veikusi padziļinātu juridisko analīzi, rakstiski un klātienē konsultējoties ar EK Konkurences ģenerāldirektorātu. Tāpat LAEF valsts atbalsta problemātiku pārrunājuši ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju kā atbildīgajām iestādēm valsts atbalsta jautājumos.
"Diemžēl gaidītā atsaucība no ministrijām ir izpalikusi, tā vietā pat cenšoties ierobežot pieeju ministriju rīcībā esošiem dokumentiem un maldinot par EK iesniegtajām notifikācijām," norādīja Bērtaitis.
LAEF nesagaida no EK tūlītēju reakciju uz iesniegto sūdzību, bet ir pārliecināta, ka ilgtermiņā Latvijai vajadzēs pārskatīt savu pozīciju, kuri enerģijas ražotāji tiek atbalstīti un ar kādiem instrumentiem. Valsts atbalsta jautājumi būs arī jārisina saistībā ar nesen ieviesto subsidētās elektroenerģijas nodokli un valsts budžeta mērķdotāciju obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) apvieno visas Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares vadošās asociācijas. Tās mērķis ir saskaņot dažādu atjaunojamo energoresursu apvienojošu nevalstisko organizāciju darbību, paust vienotu nozares viedokli, kā arī pārstāvēt nozari attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām.
LAEF ietilpst Latvijas ilgtspējīgas attīstības institūts, Atjaunojamās enerģijas konfederācija, Latvijas Bioenerģijas asociācija, Latvijas Biogāzes asociācija, Latvijas Biomasas asociācija LATBIO, Mazās hidroenerģētikas asociācija, Vēja enerģijas asociācija, Vēja elektroenerģijas ražotāju savienība, kā arī Saules enerģijas asociācija.
Uz sarakstu
