Aptieku tīkli: Veselības ministrija likvidē aptiekas un spiež atlaist speciālistus
VM ir paziņojusi, ka Latvijā ir pārāk daudz aptieku, tādēļ tiek izstrādātas likumdošanas normas, kas piespiedu kārtā liks aizvērt aptuveni 150 aptiekas un atlaist farmaceitu asistentus.
VM ir izstrādājusi noteikumus, kas paredz farmaceita, t.i. speciālista ar 5 gadu augstāko izglītību, nepārtrauktu fizisku klātbūtni visā aptiekas darba laikā. Noteikumi paredz, ka turpmāk iedzīvotājus varēs konsultēt tikai šāda augsta līmeņa speciālista tiešā uzraudzībā, kā rezultātā lielai daļai no valstī esošajiem aptuveni 1500 farmaceitu asistentiem, kas savu profesiju apguvuši valsts finansētās medicīnas skolās, būs jāpapildina bezdarbnieku rindas.
VM šo prasību pamato ar skaistu saukli - katram iedzīvotājam ir tiesības saņemt augsta līmeņa farmaceitisko aprūpi, ko var nodrošināt tikai farmaceits. Taču patiesībā - lielākā daļa aptieku vairs strādās tikai darba dienās, tieši tāpat kā Veselības ministrija - no plkst.8.30 līdz 17.00.
Klientiem būs jāaizmirst iespēja iegādāties medikamentus arī vēlās vakara stundās, diennakts aptieku darbu nevarēs nodrošināt trūkstošo speciālistu dēļ. Aptieku īpašnieki vairākkārt ir vērsuši Veselības ministrijas uzmanību šai problēmai, taču tā netiek saskatīta, tā vietā tiek spēlētas spēles ar statistiskas skaitļiem, aizmirstot problēmas būtību.
Aptieku tīkli, kas dod darba vietas aptuveni 45% Latvijas farmaceitu un farmaceitu asistentiem, uzskata, ka šādi lēmumi ir jāpieņem pārdomāti. Ir jāparedz konkrēts rīcības plāns un tikai tad ir jānosaka pārejas periods. Ja tas netiek ievērots, aptieku tīkli šo jauno prasību uzskata par neizpildāmu, galvenokārt, akūtā farmaceitu trūkuma dēļ. Šobrīd ministrija nepiekrīt aptieku īpašnieku piedāvājumam pievērsties farmaceitu skaita palielināšanai, turpinot jau minētās spēles ar statistikas skaitļiem. Turklāt jau vairākus gadus ministrijai tiek norādīta speciālistu nepietiekamības problēma, ko valsts atsakās risināt. Tā vietā arī šoreiz ministrija piedāvā problēmu risināt, vienkārši atliekot noteikumu ieviešanas brīdi.
Lai īstenotu VM ieceri, ir nepieciešami aptuveni 1700-1800 farmaceitu, tātad jau šobrīd trūkst vidēji 500 farmaceitu. Turklāt, šajā aprēķinā nav ņemtas vērā vairākas nianses - darbinieku sadalījums pa reģioniem, pilsētām, darbinieku atvaļinājumi, sociālās apdrošināšanas gadījumi, maiņu darba īpatnības, kā arī fakts, ka pēc LFB datiem 48% strādājošo farmaceitu ir vecumā virs 50 gadiem, no tiem 22% ir vecāki par 60 gadiem, faktiski jau sasnieguši pensijas vecumu. Gadā Latvijas augstskolās farmaceita diplomu iegūst ~60 jaunie speciālisti, no kuriem tikai 60% izvēlas strādāt aptiekās. 10 gadu laikā novecojušo farmaceitu īpatsvars turpinās pieaugt, bet jauno speciālistu arvien trūks.
Lai īstenotu Veselības ministrijas ieceri, darba devēji būs spiesti ķerties klāt pie radikālām metodēm, kas būtiski mazinās farmaceitiskās aprūpes pieejamību iedzīvotājiem. Tā piemēram, darba devēji būs spiesti saīsināt aptieku darba laiku līdz 8 stundām dienā un strādāt tikai piecas dienas nedēļā, lielu skaitu farmaceita asistentus atlaist no darba, paaugstinot bezdarba līmeni. Šīs izmaiņas sevišķi negatīvi skars aptiekas ārpus Rīgas. Tāpat jaunās normas ieviešana var provocēt farmaceitu pārpirkšanu, līdz ar to rotāciju un nelielo aptieku bankrotu, kas šādos apstākļos atkal būtiski mazinātu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.
Lielākie aptieku tīkli: Mēness aptieka, A aptieka, Euroaptieka, Latvijas aptieka kopā nodarbina aptuveni 1300 farmaceitus un farmaceitu asistentu, t.i aptuveni 45% no aptiekās strādājošiem speciālistiem.
Uz sarakstu
