Banner 980x90

"Alternatīvais" studiju programmu izvērtējums radījis sašutumu

Pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā norisinās asas diskusijas par 7. novembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskoto "alternatīvo" studiju programmu izvērtējumu, kas radījis sašutumu augstskolu un sabiedrības vidū, kā arī satraukumu starp studentiem, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Latvijas Studentu apvienības sabiedrisko attiecību vadītāja Sintija Segleniece.

Augstskolu pārstāvjiem nav skaidrs, kāpēc ir izmantoti tikai kvantitatīvie kritēriji (kopumā), kuri atspoguļo vien daļu no kopējā vērtējuma. Vairākas augstskolas jau paudušas sašutumu par "alternatīvajiem" rezultātiem.

Vidzemes Augstskolas rektore Vija Daukšte: "Projekta ietvaros visas Vidzemes Augstskolas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas gan sociālajās zinātnēs, gan datorzinātnēs saņēma augstu vērtējumu un tika ierindotas pēc projekta koncepcijas pirmajā līmenī. Tātad tika atzīta šo programmu ilgtspēja." Daukšte arīdzan uzsver, ka Vidzemes Augstskolai nav bijusi iespēja piedalīties publiskās diskusijās, kas skartu kritērijus, kas ir svarīgi augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā. Rektore nav manījusi, ka šādas publiskas diskusijas būtu organizētas, līdz ar to secinot, ka šāda rīcība nav demokrātiska un izslēdz partneru iesaisti augstākās izglītības politikas veidošanā.

LSA prezidents Edvards Ratnieks uzskata, ka IZM publiskotais pārvērtējums nav sabiedrībai pieņemams: "Šis aplamais ziņojums nodara milzīgu kaitējumu Latvijas augstākajai izglītībai, tas degradē visu augstākās izglītības saimi, kaitē valsts prestižam starptautiskajā vidē – jo īpaši tas iedragā sabiedrības inteliģenci." Ratnieks aicina sabiedrību rūpīgi izvērtēt plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju, kuru uzskata par melīgiem paziņojumiem, ko papildina IZM veidotās multiplikācijas filmiņas un interneta portālos atrodamie atsevišķu politisko partiju pārstāvju komentāri.

Liepājas Universitāte publiskojusi atklātu vēstuli, kas nosūtīta Robertam Ķīlim, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim u.c. amatpersonām, norādot, ka pārvērtējuma publiskošana rada neizpratni par IZM pieejamo vērtēšanas datu interpretāciju un tās iemesliem. Universitātes pārstāvji uzskata, ka IZM anonīmo ekspertu veiktā "pārekspertēšana" liek domāt, ka tiek apšaubīta starptautisko ekspertu kompetence un tiek lobētas konkrētu augstskolu intereses.

Ministrijas veiktais "alternatīvais" studiju programmu vērtējums balstās uz datiem, kas "izrauti" no AIP īstenotā studiju virzienu izvērtēšanas projekta starprezultātu konteksta. Tajā izmantoti starptautisko ekspertu skaitliskie vērtējumi, neņemot vērā nedz ekspertu komentārus un ziņojumus, nedz studiju virzienu un līmeņu atšķirības. Šāda datu interpretācija tikai pastiprina neizpratni studentos, norāda LSA Akadēmiskā virziena vadītājs Mikus Dubickis.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs izteicies, ka šāda pārvērtēšana un ministra pašreizējā darbība rada nopietnu kaitējumu augstākās izglītības sistēmai valstī. "16 starptautiski eksperti Latvijas Mākslas akadēmijā īstenotās studiju programmas novērtēja kā augstākajam līmenim atbilstošas. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskotais "alternatīvais" vērtējums sagrozīja šo ekspertu atzinumu. Tas pēc būtības tika falsificēts. Šādu rīcību var uzskatīt par apzināti naidīgu uzbrukumu Latvijas Mākslas akadēmijai," situāciju skaidro Naumovs.

Kā Pilseta24.lv atklāja S.Segleniece, studenti no vairākām augstskolām ir uztraukušies par savu izvēlēto studiju programmu nākotni. LSA aicina studentus saglabāt mieru, jo tās augstskolas un studiju programmas, kas jau ir akreditētas, esošā situācija neietekmē.

Viņa atgādināja, ka pagājušā gada laikā gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti piedalījās Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", kura laikā pēc 62 kvalitatīviem un kvantitatīviem ar IZM saskaņotiem kritērijiem tika vērtēta 854 studiju programmu ilgtspēja, no kurām par nekvalitatīvām tika atzīta 51.

Savukārt IZM publicētais pārvērtējums atklāja, ka kopumā nekvalitatīvas ir 162 studiju programmas.

Roberts Ķīlis pēc paziņojuma publiskošanas sacīja, ka šīm programmām no valsts budžeta finansējums piešķirts netiks, taču dažas dienas vēlāk Augstākās izglītības padome (AIP) publiskoja paziņojumu, kurā norādīts, ka, sadalot budžetu studiju programmām, tiks ņemts vērā ekspertu nevis "alternatīvais" izvērtējums. AIP paziņojumā pausta neizpratne par pārvērtēšanā izmantoto metodiku.

"IZM padotībā esošās augstskolas, jau sākot ar nākamo nedēļu, esmu aicinājis uz individuālām sarunām, lai uzklausītu pašu augstskolu viedokli par to, kā tās saredz līdzekļu pārdali un koncentrāciju kvalitatīvajās studiju programmās. Mūsu piedāvājums ir augstskolām pašām pieņemt lēmumus, un es apliecinu, ka IZM būs atbalstošs partneris ikvienā lēmumā, kas varētu vest pie augstākas studiju kvalitātes", norāda R.Ķīlis.

Pilseta24.lv jau informēja, ka  IZM publicējusi Latvijas labāko augstskolu topu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)