Āboltiņa nekandidēs uz "Vienotības" vadītāja amatu
Āboltiņa to paziņoja svētdien, 10.aprīlī, uzrunājot partijas biedrus pirms politiskā spēka pārstāvju tradicionālā teātra apmeklējuma.
"Ticība saviem spēkiem, nākotnei un atdzimšanai šodien ir nepieciešama arī "Vienotībai". Es ticu, ka "Vienotība" ir nepieciešama Latvijai, un tieši tāpēc es nevienu brīdi neesmu uzskatījusi, ka iespējama atdzimšana bez reālām pārmaiņām partijā, bez reālas partijas vadītāja nomaiņas, bez reālas rindu sakārtošanas. Un tieši tāpēc es neuzskatu un neesmu uzskatījusi par iespējamu kandidēt par valdes priekšsēdētāju nākamajās gaidāmajās 4.jūnija kongresa vēlēšanās," uzrunā sacīja politiķe.
"Es neaizeju, es palieku kopā ar jums," sacīja Āboltiņa, uzverot, ka ir svarīgi pildīt vēlētājiem dotus solījumus un iet uz priekšu, cīnīties par vērtībām.
"Vienotības" pārstāvji Dailes teātrī skatās izrādi "Žanna d'Arka". Āboltiņa savā uzrunā norādīja, ka gada sākumā, kad ar Dailes teātri notika vienošanās par izrādi, kura tiks apmeklēta, situācija "Vienotībā" ne tuvu nebija ne tik nokaitēta, ne tik sarežģīta. "Tomēr šodien ir šī izrāde, tās nosaukums ir diezgan simbolisks arī partijai," teica politiķe.
Viņa turpināja, sakot, ka stāsts par Žannu d'Arku vienmēr ir iedvesmojis. Šis ir stāsts par drosmi, upurēšanos, nodevību, bet galvenokārt tas ir stāsts par brīnumu, kas ir nepieciešams tautai, kas zaudējusi cerības uz iespēju atdzimt un noticēt saviem spēkiem un nākotnei, teica Āboltiņa. Arī "Vienotībai" vajadzīga ticība saviem spēkiem, nākotnei un atdzimšanai, akcentēja partijas vadītāja.
Āboltiņa uzskata, ka partijas spēks ir nodaļās un cilvēkos, kuri spēj ne tikai nākt ar skaļiem publiskiem paziņojumiem, bet kuri spēj pateikt, kad reāli nepieciešamas pārmaiņas. "Un es ticu, ka mēs varam un būsim kopā," piebilda politiķe.
"Žanna d'Arka esot teikusi: "Es nebaidos ne no kā, tikai no nodevības. Es mīlu savu zobenu, bet vairāk par savu zobenu es mīlu savu karogu". Un tieši tāpēc es palikšu kopā ar jums, lai kāda būtu "Vienotības" nākotnē. Jo kopā, es ticu, mēs varam," klāstīja partijas priekšsēdētāja.
Viņa pateicās kolēģiem, kuri bija šajā laikā kopā ar viņu, ka arī piebilda, ka tagad ir jāiet tālāk.
Āboltiņa vada "Vienotību" kopš 2011.gada. Iepriekš, kad "Vienotība" bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam - partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja.
Āboltiņas vadībā "Vienotība" ir guvusi atzīstamus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr pēdējā laikā partija ir piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.
Šajā Saeimas sasaukumā Āboltiņa ir "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja, tāpat viņa vada Saeimas Nacionālās drošības komisiju.
"Vienotība" pārvēlēs partijas vadību ārkārtas kongresā 4.jūnijā. Kandidātus uz partijas vadībai var izvirzīt no 5.aprīļa līdz 18.aprīļa plkst.17. Kandidātus valdes priekšsēdētāja un domes priekšsēdētāja amatam var izvirzīt vismaz 15 partijas biedri, bet valdes locekļa amatam - desmit.
Ņemot vērā, ka Āboltiņa uz partijas priekšsēdētāja amatu nekandidēs, par "Vienotības" vadītāja amatu varētu cīnīties bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns. Pašlaik abi šie politiķi strādā partijas valdē.
Pašlaik partijas nodaļas spriež par iespējamiem kandidātiem, ko virzīt šim amatam. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V) paudis, ka Piebalgu "Vienotības" priekšsēdētāja amatam virzīs gan partijas politiķi Eiropā, gan vietējie un reģionālie līderi, gan par iekšējiem opozicionāriem dēvētie politiķi.
Tikmēr vairāku nodaļu pārstāvji plāno šim amatam virzīt arī Smiltēnu. Cēsu novada nodaļas vadītājs Māris Baltiņš aģentūrai LETA apliecināja, ka aptaujātas vairākas nodaļas un būs nepieciešamie paraksti Smiltēna izvirzīšanai. Viņaprāt, jādod iespēja "Vienotību" vadīt jaunākās paaudzes cilvēkiem, lai būtu "svaigums partijā".
Uz sarakstu
