5 populāri mīti par koronavīrusu

Tā kā ziņas par jaunā koronavīrusa ("Covid-19") uzliesmojumu jau vairākus mēnešus ir galvenā TOP tēma gan sociālajos tīklos, gan arī visos masu medijos, koronavīruss ļoti strauji "apaug" ar dažāda veida mītiem.

Satraukums izplatās ne tikai Āzijas valstīs, bet arī Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā, kas savukārt rada arī viltus ziņu izplatību gan par dažādām iespējām inficēties ar koronavīrusu, gan par tā izārstēšanas veidiem. Kādi tad ir izplatītākie mīti un baumas par koronavīrusu?

1. Koronavīruss var atceļot kopā ar sūtījumiem no Ķīnas

Šis, iespējams, ir visizplatītākais mīts, kas satrauc ļoti daudzus cilvēkus, jo mēs patiešām ļoti bieži iegādājamies un saņemam preces pa tiešo no Ķīnas. Taču ir jāatzīmē, ka joprojām nav precīzas informācijas par to, tieši kādā veidā izplatās jaunais koronavīruss. ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) norāda, ka vīruss nespēj ilgu laiku izdzīvot uz cietām virsmām, tāpēc ir ļoti zema varbūtība, ka tas izplatīsies, piemēram, ar vēstuļu vai sūtījumu palīdzību, jo to piegādes laiks var aizņemt pat vairākas nedēļas. Tāpēc saslimt ar jauno vīrusu, saņemot sūtījumus no Ķīnas, nav iespējams, jo vīruss nevar ilgi izdzīvot ārpus organisma.

2. Mājdzīvnieki var izplatīt koronavīrusu

Masu medijos daudz stāsta par to, ka jaunā vīrusa izplatībā ir vainīgi sikspārņi, taču kā ir ar mājdzīvniekiem, piemēram, suņiem vai kaķiem? Pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, nav pierādījumu, ka mājdzīvnieki var inficēties ar koronavīrusu un kļūt par tā izplatītājiem. Zinātnieki uzskata, ka iespējamākais jaunā vīrusa izplatīšanās avots bija savvaļas dzīvnieki, kas tika pārdoti tirgū Ķīnas pilsētā Uhaņā. Saskaņā ar ģenētisko analīzi koronavīrusa izcelsme patiešām tiek saistīta ar sikspārņiem, bet kopumā dzīvnieki nav koronavīrusa nesēji.

Lai arī nav pierādījumu un datu par to, ka mājdzīvnieki varētu inficēties un pārnesāt koronavīrusu, ārsti tomēr iesaka pēc kontakta ar tiem mazgāt rokas, bet lai izvairītos no dažādu baktēriju izplatīšanas, piemēram, salmonellas vai zarnu nūjiņas.

3. Koronavīruss izplatās ar priekšmetu palīdzību, piemēram, monētām vai banknotēm

Iespēja inficēties ar jauno koronavīrusu, pieskaroties dažādiem priekšmetiem kā monētām, banknotēm vai bankas kartēm, ir ļoti zema. Uz doto brīdi dažādi dati liecina par to, ka vīruss var saglabāt savu dzīvotspēju uz virsmas tikai dažas stundas. Ievērojot roku higiēnas noteikumus, jaunā koronavīrusa inficēšanās risks, pieskaroties priekšmetiem, ir ļoti zems, tāpēc labākais veids, kā pasargāt sevi no inficēšanās, ir regulāri izmantot spirtu saturošu antibakteriālu līdzekli vai mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni.

Citas viltus ziņas, kas izplatās sociālajos tīklos dažādās valstīs, sniedz nepatiesu informāciju par to, ka inficēties ar vīrusu var ēdot banānus vai citus eksotiskus augļus. Taču neviens eksperts nekad nav saistījis vīrusa izplatību tieši ar augļiem. Eksperti atgādina, ka inficēties ar koronavīrusu iespējams gaisa pilienu veidā, piemēram, klepojot vai šķaudot. Vīruss nevar ilgi izdzīvot ārpus cilvēka organisma, vismaz tā pašreizējā formā.

4. Koronavīrusu var izārstēt, ēdot ķiplokus

Vēl viens apšaubāms paziņojums izplatās sociālajos tīklos – ķiploku ēšana var palīdzēt izvairīties no inficēšanās ar koronavīrusu. Ja ķiploku izmanto, lai pasargātu sevi no saslimšanas ar gripu, tad varbūt tas pasargās arī no jaunā vīrusa? Lai arī ķiplokiem piemīt dažas īpašības, kas palīdz cīnīties ar mikrobiem, taču saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem nav nekādu pierādījumu, ka tieši ķiploku ēšana (pat lielos daudzumos) var pasargāt no koronavīrusa.

5. Lai neinficētos ar jauno vīrusu, jāskalo deguns ar fizioloģisko šķīdumu

Sociālajos tīklos izplatās ziņas, ka viens no vadošajiem Ķīnas elpceļu slimību ekspertiem iesaka skalot degunu ar sālsūdeni – tas it kā var palīdzēt novērst iespēju inficēties ar koronavīrusu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem sālsūdens šķīdums nevar nogalināt "Covid-19" vīrusu vai aizsargāt pret to. Turklāt  vīruss var iekļūt organismā ne tikai caur elpceļiem, bet arī, piemēram, caur acu gļotādu. Tāpēc ārsti iesaka pēc iespējas mazāk pieskarties sejai un berzēt acis.

Saskaņā ar dažiem datiem, regulāra deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu var paātrināt atveseļošanos no saaukstēšanās. Tomēr nav pierādījumu tam, ka tas ir ārstējošs līdzeklis elpceļu infekciju novēršanai.

Tāpat arī mutes skalošana nevar pasargāt no jaunā koronavīrusa. Daži mutes skalošanas šķīdumi uz dažām minūtēm var iznīcināt siekalās esošos mikrobus, taču tie neaizkavē koronavīrusa iekļūšanu organismā.

Pasargā sevi un citus

Sakarā ar koronavīrusa tēmas aktualitāti sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos klejo diezgan daudz nepatiesu ziņu un mītu. Cilvēki arī tic, ka koronavīrusu var izārstēt ar alkohola palīdzību vai no tā var pasargāties, elpojot dūmus. Mītu patiešām ir daudz, taču ārsti, eksperti un Pasaules Veselības organizācija aicina cilvēkus vairāk pievērsties dažādu profilaktisku pasākumu ievērošanai. Piemēram, mazgāt rokas pēc tam, kad nošķaudies vai noklepojies, pirms, pēc un ēdiena pagatavošanās laikā. Tāpat ieteicams atteikties no došanās ceļojumā, ja ir paaugstināta temperatūra vai klepus, šķaudīt kabatlakatiņā, salvetē vai elkonī, nevis plaukstās, un ievērot citus aizsardzības pasākumus.