13 jautājumi fotogrāfam Jānim Vīksnam
"Fotogrāfija. Tas ir kā neredzams spēks, kas ir pārņēmis mani un nepārtraukti silda. Tas ir veids kā parādu savas emocijas, attieksmi un viedokli par cilvēkiem, pasauli un to, kas notiek mums apkārt. Fotogrāfija, tā ir māksla, un es esmu mākslinieks, tātad fotogrāfs. Un jau piecus gadus tas mani nelaiž vaļā, ceru, ka tā būs arī turpmāk," par sevi saka Jānis.
1. Foto pēdējos gados kļuvis par ļoti populāru hobiju, īpaši jauniešu vidū. Kā tu skaidrotu šo tendenci?
Domāju, ka atbilde šeit ir pavisam vienkārša, jaunieši vienmēr ir interesējušies par jaunākajām tehnoloģijām un to piedāvātajām iespējām. Šobrīd fotokamera ir katrā telefonā un vienmēr mums līdzi, tā vairs nav atsevišķa ierīce, kuru ir neērti transportēt vai aizmirst mājās, mēs vienkārši par to vairs neaizdomājamies. Pašsaprotami šķiet, ka varam iemūžināt jebkuru dzīves situāciju un ka ir iespējas, kur to publicēt un prādīt draugiem. Sociālās vietnes un dažādas aplikācijas veicina jauniešu interesi par foto, kurš gan nevēlas palielīties ar sasniegumiem, ceļojuma galamērķiem vai sacensties ar skaistākām un asprātīgākām fotogrāfijām? Dažus fotografēšana piesaista mazliet vairāk, lielākas prasības, atsaucība un interese par fotografēšanu.
2. Kad, kā un kāpēc pats izlēmi nopietni pievērsties foto?
Īsti neatceros, šķiet, sāku fotografēt pirms septiņiem gadiem, laiks, kad parādījās pirmie digitālie fotoaparāti. Fotografēju dabu, dzīvniekus, ainaviņas, parādījās pirmie komerciālie piedāvājumi, pasākumi, konferences, fotoseijas, aerofoto, vēlāk publikācijas žurnālos un preses foto. Šķiet, iepatikās tas, ko daru, kur varu būt, ko redzēt un piedzīvot. Izlēmu šeit uzkavēties un izvērtēt, ko patiešām vēlos fotografēt!
3. Kas atšķir profesionālu fotogrāfu no amatiera?
Šķiet, šis vēl joprojām ir strīdīgs jautājums, uz kuru nekad nebūs pareizās atbildes. Atceros, ka lasīju rakstu internetā par atbildi uz šādu jautājumu. Viedokļi atšķīrās - vieni uzskata, ka profesionālis ir tas, kurš ar to pelna naudu, vēl daži uzskata, ka profesionālis ir tas, kuram ir lielāka fotokamera, un vēl, ka nav atbildes uz šo jautājumu. Uzskatu, ka visas šīs lietas raksturo profesionālu fotogrāfu un ka nav konkrēta robeža, kura atšķirtu profesionāli no amatiera.
4. Vai vispār var nodalīt – laba fotogrāfija un slikta fotogrāfija? Vizuālā uztvere tomēr ir ļoti subjektīva un individuāla lieta...
Piekrītu, nevar nodalīt labu fotogrāfiju no sliktas fotogrāfijas, mūsu katra individuālie viedokļi atšķiras. Šķiet, vislabāk to var novērot fotoblogos, kur ir bezjēdzīga strīdēšanās par to, cik viena fotogrāfija ir laba vai slikta, katrs paliks pie sava viedokļa. Protams, ir fotogrāfijas, kuras uzrunā uzreiz un kuras vienkārši palaižam garām. Tās ir sajūtas, kuras rodas, skatoties konktrētu fotogrāfiju, bet arī tās katram atšķiras. Neieslīgsim galējībās, protams, mēs varam novērtēt fotogrāfiju kvalitāti, izšķirtspēju, kadrējumu un stāstu, bet mēs nevaram novērtēt fotogrāfa pārdzīvojumu un sajūtas.
5. Ņemam profesionālu fotogrāfu un "sadalam reizinātājos". Cik daudz no laba iznākuma nosaka talants, cik – studētā literatūra, prakse un profesionāla apmācība, cik laba tehnika, cik – spēja saskatīt interesanto, neparasto?
Visiem fotogrāfiem šie reizinātāji ir atšķirīgi. Grūti salīdzināt katra reizinātāja svarīgumu. Uzskatu, ka visi šie faktori ir vienlīdz svarīgi. Varbūt reizinātājus varētu sadalīt pēc konkrētām kategorijām un tad noteikt, kur tie ir svarīgi un kādu rezultātu iespējams sasniegt. Piemēram, studijas fotogrāfa un dabas fotogrāfa zināšanas atšķirsies, arī kāzu fotogrāfa un reklāmas fotogrāfa zināšanas būs atšķirīgas. Uzskatu, ka katrs pilnveido sev nepieciešamos reizinātājus, kuri veido profesionālu fotogrāfu savā jomā.
6. Vai esi kādreiz mēģinājis atgriezties pie saknēm – pie filmu fotogrāfijas? Piekrīti - tomēr ir savs šarms nezināt, kas ir iznācis no uzņēmuma, pirms tas attīstīts.
Jā, protams, mēģināju atgriezties un izmēģināt melnbaltās fotogrāfijas šarmu. Sarežģīts, laikietilpīgs un veselībai bīstams fotografēšanas veids, bet tas nenozīmē, ka nekad to vairs nedarīšu. Melnbaltā fotogrāfija ir vilinājums, savādāks skatījums, kuru varam ieraudzīt laboratorijā. Tas ir pārsteigums.
7. Vai Tu uzskati, ka jebkurš cilvēks, pat tāds, kas nav apveltīts ar īpašu vizuālu uztveri un talantu, var iemācīties uzņemt lieliskas bildes?
Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Uzskatu, ka cilvēks var censties un iemācīties, viņš var izpildīt uzdevumu, bet, ja fotografēšana nav viņa aicinājums, tur nekas vairāk nesanāks. Mēs katrs izvēlamies savu specialitāti, tad labāk pie tā paliksim, pilnveidosimies un kļūsim par profesionali savā jomā.
8. Kam sanāks baudāmāks foto – amatierim ar labu kameru vai profesionālim, bet ar aifonu?
Iespējams, baudāmāka fotogrāfija sanāks tam, kuram būs lielāka pieredze un labvēlīgāki apkārtējie apstākļi. Reizēm nav nozīmes tam, ko fotografē, bet tam kā spēj to pasniegt. Fotogrāfa personiskais skatījums un ieguldījums fotogrāfijā.
9. Pazīstamais fotogrāfs Chase Jarvis ir teicis, ka labākā kamera ir tā, kas tev ir līdzi. Piekrīti šai domai?
Piekrītu, ka labākā kamera ir tā, kas tev ir līdz, tikai tāpēc, ka neesi to atstājis vai aizmirsis mājās. Mēs nekad nevaram zināt, kas notiks rītdien, šodien, kur mēs būsim un ko redzēsim un piedzīvosim, par kā lieciniekiem kļūsim. Svarīgi ir tas, ka viņa ir līdzi. Mēs varam iemūžināt visu, neuzskaitīšu iespējas, tas ir personīgais arhīvs, kurš mums neapzinoties vēlāk var būt vērtīgs un kādam svarīgs. Diemžēl neesmu turējis rokās Chase Jarvis pasaulē pirmo mobilā telefona fotogrāfiju grāmatu, varu tikai iedomāties cik tā ir daudzpusīga un aizraujoša.
10. Kas ir Tavs iecienītākais fotogrāfijas žanrs? Ko ir visinteresantāk bildēt un kāpēc?
Šobrīd vairāk fotografēju cilvēkus, privātas fotosesijas, pasākumus, modes un reklāmas foto, šīs ir lietas, ko patīk fotografēt. Privātās fotosesijas katru reizi ir pārbaudījums, atšķirīgi cilvēki un sarunas, fotogrāfam ir jābūt labam psihologam, jāprot uzklausīt, saprast un palīdzēt. Katru reizi ir prieks, ka modelis fotosesijas beigās ir kļuvis smaidīgāks un pozitīvāks. Privātie pasākumi, redzētais un piedzīvotais ir neaprakstāma pieredze, iespējas un fantastiskas sajūtas, šādos brīžos patiešām apzinies savu vērtību. Modes fotogrāfija mūsdienās ir ieguvusi neatņemamu vērtību un papildinājumu dizaineriem, katru reizi ir interesanti redzēt jauno mākslinieku veikumu un parādīt to fotogrāfijā. Šis nav individuāls, bet komandas darbs, kur svarīga ir sadarbība un savstarpēja saprašanās, tas ir kā pārbaudījums un izaicinājums sev pašam. Reklāmas fotogrāfija piesaista ar savu daudzveidību un atbildības sajūtu, visdažādākās iespējas un savādāka domāšana, atbildība par rezultātu un klientu novērtējums. Fotografēšanā piesaista izaicinājums, tapēc izvēlos fotografēt tieši šīs lietas.
11. Vai Tev ir kāda autoritāte fotogrāfu aprindās – pasaules, latviešu?
Nav man autoritātes. Ir vairāki fotogrāfi, kuriem vēlētos līdzināties, kuru panākumus vēlētos sasniegt, bet pagaidām palikšu pie saviem mērķiem un krāšu pieredzi, lai kļūtu par autoritāti.
12. Kā Tev šķiet, vai fotogrāfs no Latvijas ar savu darbu var iekarot atpazīstamību pasaules mērogā?
Jā, domāju, ka fotogrāfs ar savu darbu var iekarot atpazīstamību pasaulē. Galvenais ir izvirzīt savu mērķi un pakāpeniski virzīties mērķa virzienā. Tas nenotiks uzreiz, visam ir nepieciešams laiks un smags darbs. Pacietība ir tikums!
13. Tavs novēlējums Latvijai!
Novērtējiet fotogrāfa ieguldīto darbu un uzdrošinaties fotografēties!
Uz sarakstu
