Latviešu pirts tradīcijas miesas un gara atjaunošanai

Christian Rosales/flickr.com
Christian Rosales/flickr.com

Jau kopš seniem laikiem pirts ir bijusi ne vien vieta, kur pēc nedēļas darbiem attīrīt un atjaunot miesu, bet arī garu. Pirtī iešanas rituāls latviešu tautai zināms jau gadsimtiem ilgi, turklāt agrākos laikos tieši tajā notika gan cilvēka radības, gan tika veikta pēdējā sagatavošana aizsaules dzīvei. Bet kādas ir latviešu pirts tradīcijas mūsdienās?

Kas bija pirts mūsu senčiem?

Lai gan Livonijas hronika sniedz pirmās rakstiskās liecības par to, ka senie lībieši izmantojuši pirti, arheoloģiskie atradumi liecina par vēl senākām tās lietošanas tradīcijām. Šī nelielā ēka bija ne tikai vieta, kur saimei nomazgāties, – uz pirti sievietes devās, kad tuvojās dzemdību laiks, un tur notika arī bērniņa pirmā mazgāšana jeb pirtīžas.

Pirts latviešiem bijusi lielā godā, jo tajā ar gara mešanas, zālīšu, vārdošanas, pēršanas un braucīšanas, un citu rituālu palīdzību notikusi arī saimes ļaužu ārstēšana, kā arī tajā sievas nodarbojās ar maģiju. Šī ēka vienlaikus kalpojusi arī kā miteklis vaļeniekiem, proti, vecākiem cilvēkiem, kas nav bijuši saimes locekļi. Pirts tikusi izmantota arī kā žāvētava labībai, liniem un kaņepēm.

Kā sagatavoties pirtī iešanai?

Saskaņā ar tradīcijām pirts vienmēr tikusi celta uz uguns āderes, enerģētiski labā vietā. Tas skaidrojams ar to, ka pirtī iešanas rituāls ir ne tikai fiziskā ķermeņa mazgāšana, bet arī garīga attīrīšanās un veselības stiprināšana. Pirms doties pirtī, ņem vērā vienu no pirts pamatprincipiem: visu vajag veikt lēnām un pamazām, organismu pieradinot pie arvien augstākas temperatūras, un otrādi.

Kamēr pirts silst, pirtī gājējiem ieteicams dzert ļoti siltas zāļu tējas (nekādā gadījumā nevajadzētu lietot alkoholu) un atslābinot ķermeni. Lai panāktu, ka indīgās un toksiskās vielas un sārņi pastiprināti izdalītos no organisma ar sviedriem, var izdzert vienu līdz divas ēdamkarotes ķiploku sulas. Uz pirti nedodas tūdaļ pēc fiziskas pārslodzes, neko neēdis, kā arī uzreiz pēc sātīgas maltītes – vislabāk maltīti ieturēt pusstundu līdz divas stundas pirms apmeklējuma.

Latviskās pirts tradīcijas

Latvijā visizplatītākās ir slapjā gaisa pirtis, kur karstiem akmeņiem tiek uzliets ūdens, lai rastos garaiņi jeb "gars" un gaiss kļūtu mitrs. Viena no latviešu tradīcijām, bez kuras nevaram iztēloties došanos pamatīgā pirtī, ietver pēršanos ar zaru un zāļu slotām. Vispopulārākās ir bērza, liepas, ozola un kadiķa zaru slotas, taču slotās var ielikt arī dažādus augus, kas paredzēti kā veselības stiprināšanai, tā aromātam un enerģijai. Tāpat, dodoties pirtī, var atjaunot ādas veselību un skaistumu, noberžot to ar sāls skrubi vai uzliekot māla un medus maskas.

Labākie dzērieni slāpju mazināšanai, izbaudot pirts rituālus, ir svaigi sagatavotas ārstniecisko augu tējas, dabīgas sulas un morsi, minerālūdens vai kvass. Ņem vērā, ka pirts apmeklējuma laikā cilvēka organisms var zaudēt līdz pat diviem litriem šķidruma, tāpēc procesā ieteicams nesteidzīgi izdzert dažas glāzes izvēlētā dzēriena.

Kontrasta procedūras ir vienas no galvenajām pirts apmeklējuma laikā, tāpēc, protams, neiztikt arī bez kubla vai blakus esošas ūdenstilpnes – upes, dīķa, ezera. Jāņem gan vērā, ka atdzesēšanās jāveic uzmanīgi un prātīgi, īpaši tiem, kam nav tik stipra veselība; temperatūras maiņai ir jābūt straujai un neilgai.