Ilūkstes novada vadība: Reforma jāīsteno, vērtējot pašvaldību spējas nodrošināt likumā noteiktās autonomās funkcijas
Pašvaldībā uzskata, ka nozīmīgu jautājumu risināšanā jāiesaista iedzīvotāji, un būtu nepieciešams veikt iedzīvotāju aptauju vai referendumu, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par plānotajām izmaiņām, turklāt neesot pieļaujams, ka iedzīvotāju viedoklim ir tikai informatīvs raksturs.
Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nepieciešams organizēt diskusijas katrā pašvaldībā ar vietējiem deputātiem, pašvaldības un pagastu pārvalžu pārstāvjiem, iedzīvotājiem, ņemot vērā diskusijās izskanējušo viedokli, uzskata Krievāns.
"Aicinām kā vienu no galvenajiem apstākļiem, izvērtējot novadu kapacitāti, vērtēt pašvaldību spēju nodrošināt likumā "Par pašvaldībām" noteiktās to autonomās funkcijas, kā arī ņemt vērā, ka pašvaldības šobrīd uzņemas daļu valsts pakalpojumu, kam jābūt nodrošinātiem pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām," vēstulē pauž Krievāns.
Novada pašvaldība arī uzskata, ka nav pamatots apgalvojums par domju deputātu skaita samazināšanos reformas rezultātā. Ilūkstes novada vadība norāda, ka deputātu skaitu var samazināt, grozot pašlaik spēkā esošo likumdošanu.
Tāpat Ilūkstes novadā uzskata, ka tā attīstības indekss ir augstāks nekā Daugavpilij, kurai Ilūkstes un Daugavpils novadus reformās rezultātā plānots pievienot. Vēstulē arī pausts, ka, apvienojot teritorijas, pakalpojumi tiks attālināti no iedzīvotājiem.
"Kategoriski iebilstam pret Ilūkstes novada pievienošanu nacionālajam attīstības centram - Daugavpilij. Ilūkstes novadam kultūrvēsturiskā identitāte vienmēr bijusi rodama Sēlijas novadā, vēsturiski Sēlijas novada pašvaldības bija vienotas vienā Ilūkstes apriņķī. VARAM piedāvātais modelis ir vardarbīgs, tas grauj Ilūkstes novada identitāti un ir par pamatu vēl vienam vietējo iedzīvotāju emigrācijas vilnim," pārliecināts Krievāns.
Turklāt pašvaldība uzskata, ka tā, balstoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ar kuru tika noteikts vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums, atbilst visiem administratīvās teritorijas izveides kritērijiem, jo "patstāvīgi un pilnvērtīgi nodrošina visas likumos noteiktās autonomās funkcijas, iedzīvotājiem tiek nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvi pakalpojumi, pašvaldība pilnībā atbild par savas teritorijas pārvaldīšanu".
Pašvaldībai arī nav skaidrs "VARAM darbības mērķis, piedāvājot tik īsu laika periodu atzinuma sniegšanai par valstiski fundamentālu jautājumu".
Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Uz sarakstu
