LPS: Valsts kontroles pilnvaru palielināšana būtu pretrunā ar demokrātiskas valsts principiem
Atzinumā par grozījumiem Valsts kontroles likumā, kas paredz iestādes pilnvaru palielināšanu, LPS norāda, ka Valsts kontrolei ar likumprojektu tiks dotas izmeklētāja, tiesas un piedzinēja funkcijas vienā personā, kas būšot pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtu, Latvijas tiesu iekārtu un administratīvo procesu. Viena un tā pati iestāde neveic lēmuma pieņemšanu, lēmuma pieņemšanas likumības pārbaudi un lēmuma izpildes uzraudzību, norāda LPS.
Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanai nav nepieciešamo priekšnosacījumu, jo normatīvajos aktos nav noteikts Valsts kontroles revīzijas īstenošanas process un revīzijas ziņojuma forma, saturs un statuss atšķirībā no tiesu procesiem, uzskata organizācija. LPS ieskatā, pirms tiek paplašinātas Valsts kontroles padomes funkcijas attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par piedziņu, būtu nepieciešams normatīvajos aktos noteikt revīzijas procesu, pretējā gadījumā var rasties situācija, ka uz nepamatotiem Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem tiek pieņemti lēmumi par zaudējumu piedziņu.
Atzinumā tiek vērsta uzmanība uz Valsts kontroles izmantotajiem izteicieniem "pastāv risks", "iespējams, līdzekļi izlietoti nelietderīgi", kas nevarot būt pamats tam, lai varētu rosināt lēmuma pieņemšanu par zaudējumu piedziņu. LPS skaidro, - lai piedzītu zaudējumus, vispirms ir jākonstatē personas vaina un tai ir jābūt tiešā cēloņsakarībā ar radītajiem zaudējumiem. Tāpat neesot lietderīgi noteikt, ka gan zvērināti revidenti, gan Valsts kontrole revīzijas veic pēc vieniem un tiem pašiem revīzijas standartiem, kā arī oficiāli apstiprinātiem standartiem, ievērojot Standartizācijas likumā noteikto kārtību.
Neatbalstot grozījumus likumā, LPS rosina likumā par Valsts kontroli noteikt, pēc kādiem un kādas institūcijas apstiprinātiem revīzijas standartiem tiek veiktas revīzijas, kā arī precīzi jānosaka, kādas darbības iestāde veic saistībā ar konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.
Jau ziņots, ka Saeima konceptuāli ir atbalstījusi grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz tai tiesības pēc revīzijām piedzīt no amatpersonām valstij radītos mantiskos zaudējumus.
Grozījumi likumā paredz zaudējumu piedziņu tikai nelikumīgas rīcības gadījumā, nevis lietderības jautājumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī vairāki rīcības varianti būtu bijuši adekvāti vai konstatēts tikai risks vai sistēmiski jeb politikas trūkumi. Vienlaikus gan zaudējumu piedziņā būs jāņem vērā citā likumā noteiktie atbildību mīkstinošie apstākļi un atbildības apjoma ierobežojums rupjas neuzmanības gadījumā.
Zaudējumu piedziņa attieksies tikai uz mantiska rakstura kaitējuma atlīdzināšanu.
Valsts kontroles sagatavotajos likuma grozījumos paredzēts, ka gadījumos, lai novērstu smagu sankciju vienlaicīgu piemērošanu, no aprēķinātās zaudējumu summas, ko paredzēts piedzīt šajā likumā noteiktajā kārtībā, atņem naudas summu, kuru persona ir samaksājusi vai kura ieturēta kā piemērotais sods.
Piedāvātais risinājums paredz piedzīt jebkāda apmēra summas, tomēr likumprojekts nepiedāvā zemākās summas limitu, līdz kuram izšķērdēšana būtu atļauta. Katrā konkrētā gadījumā tiks vērtēta arī izmaksu lietderība, proti, vai salīdzinoši izteikti neliela apmēra zaudējumu atgūšana likumprojektā piedāvātajā kārtībā vispār ir lietderīga.
Valsts kontrole uzsver, ka ierosinātie grozījumi likumā zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt revidējamo vienību un atbildīgo amatpersonu vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā. Tāpat piedāvātais risinājums arī nodrošinās tiesas kontroli pār Valsts kontroles lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu no Valsts kontroles puses.
Uz sarakstu
