Līdz 40 000 trūcīgu iedzīvotāju nākamgad varētu būt apgrūtināta pieeja veselības aprūpei

Rīga, 5.jūl., LETA. Pagaidām vēl nav skaidrs, cik tieši cilvēkiem no nākamā gada nepienāksies pilna valsts apmaksātā veselības aprūpe, bet apmērām 30 000 līdz 40 000 iedzīvotāju, kuri nav valsts apdrošinātas personas un legāli nodarbinātie, visticamāk, nevarēs atļauties samaksāt brīvprātīgās iemaksas un viņiem pieeja veselības aprūpei varētu būt apgrūtināta.

Iepriekš izskanēja informācija, ka līdz ar jauno veselības aprūpes finansēšanas kārtību valsts obligātās veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas būtu jāveic 100 000 līdz 300 000 cilvēku, kuru skaitu tika solīts precizēt, izveidojot veselības aprūpes saņemšanai apdrošināto personu datubāzi. Patlaban joprojām norisinās programmēšanas darbs, lai šādu datu bāzi izveidotu, un tikai pēc tam varētu tapt skaidrs precīzs skaits cilvēku, kuriem iemaksas būs jāveic pašiem.

Kā šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), veselības aprūpes saņemšanas riska zonā varētu būt apmērām 30 000 līdz 40 000 cilvēku ar maziem ieņēmumiem, kuri nav reģistrējušies ne kā darba ņēmēji, ne kā bezdarbnieki, proti, cilvēkiem, kuri ienākumus "aploksnē", turklāt saņem ļoti nedaudz. Šie cilvēki nabadzības dēļ varētu nespēt samaksāt brīvprātīgas iemaksas, lai saņemtu valsts veselības apdrošināšanu, sacīja ministre.

Vienlaikus viņa norādīja, ka noteikti monitorēs situāciju, kaut arī šis vairs neesot tikai veselības aprūpes jautājums. "Šis vairs nav veselības aprūpes jautājums, te mums kopā ar Labklājības ministriju jādomā, jo tas ir ekonomiskās attīstības un sociālās nodrošinātības jautājums," sacīja Čakša.

Čakša atgādināja, ka no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā. Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Vienlaikus ministre atgādināja, ka no nākamā gada un turpmāk joprojām par visiem valsts pakalpojumiem būs jāturpina maksāt arī līdzmaksājumi, kā tas bijis līdz šim.

Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligāto iemaksu daļa, kas atbilst vienam procentpunktam no obligāto iemaksu likmes, ir paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.