Koalīcija neatbalsta VL-TB/LNNK ierosinājumu ārvalstniekiem iegūt izglītību latviešu, nevis mazākumtautību skolās
VL-TB/LNNK pirmdien, 29.jūnijā, ar koalīcijas partneriem pārrunāja iespējamos grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, izglītību var iegūt Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un ES pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi vai Šveices pilsoņi. Proti, tas nozīmētu, ka ārvalstniekiem, piemēram, tiem, kuri ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā, būtu jāmācās skolās latviešu valodā, nevis mazākumtautību skolās, žurnālistiem skaidroja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai veicinātu integrācijas procesu, uzsvēra politiķis, piebilstot, ka kopumā nacionālās apvienības pozīcija nav mainījusies - pakāpeniski jāvirzās uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā.
Savukārt koalīcijas partneri - "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība - šo priekšlikumu neatbalsta, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Ņemot vērā, ka vienošanās koalīcijā par šo priekšlikumu nav panākta, VL-TB/LNNK varētu aizstāvēt šo nostāju parlamentārā diskusijā, piebilda Dzintars.
VL-TB/LNNK norāda, ka ārvalstnieku izglītības iegūšanas valodas jautājums ir kļuvis sevišķi aktuāls, pieaugot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas apjomiem un arī dažādiem migrācijas procesiem. Šis jautājums īpaši svarīgs esot tieši tagad, "kad, pieaugot starptautiskajam saspīlējumam pie Latvijas austrumu robežas un Krievijas aktivitātēm Latvijas iekšpolitikā, ir nepieciešams nodrošināt Latvijas sabiedrības maksimālu saliedētību un objektīvas informācijas pieejamību, veidojot vienotu informatīvo telpu un nepieļaujot Krievijas tendenciozi ideoloģiskās informācijas izplatību, kuru sekmē latviešu valodas neprasme vai nepietiekama prasme", uzsver nacionālā apvienība.
Uz sarakstu
