Kaminskis ar Elksniņu plāno pārrunāt Daugavpils ieceri izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības

Rīga, 9.sept., LETA. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS) plāno tikties ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu (S) pirms domes galējā lēmuma par izstāšanos no LPS, aģentūrai LETA atzina pats Kaminskis.

Par Daugavpils ieceri izstāties no LPS Kaminskis esot uzzinājis šorīt, kā rezultātā sazvanījies ar Elksniņu un abi politiķi norunājuši tikšanos.

LPS vadītājs skaidri nekomentēja, cik pamatoti vai nepamatoti ir Daugavpils mēra pārmetumi par to, ka LPS pārstāv tikai šauru interešu loku, taču vienlaikus vērsa uzmanību, ka tieši LPS ir viena no retajām institūcijām, kas valstiskā līmenī vērš uzmanību uz nepieciešamību attīstīt tieši reģionus.

"Iespējams, šajā gadījumā runa varētu būt par dažādu valsts institūciju nesaprotamajiem lēmumiem, kas uzliek vietvarām pavisam citu papildu slogu, piemēram, tas pats ēdināšanas jautājums 1.-4.klašu skolēniem. Jebkurš nepamatots lēmums nes līdzi neizpratni ne tikai pašvaldībās, bet arī to iedzīvotājos," situāciju komentēja Kaminskis.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka savas intereses pašvaldībām vienām pašām aizstāvēt būtu grūtāk, nekā esot kopā. "Lai gan nav jau vienādu pašvaldību. Katra ir atšķirīga un šīs atšķirības mūs gan vieno, gan arī citreiz rada sarežģījumus," pauda amatpersona. 

Abu politiķu tikšanās varētu notikt trešdien, 11.septembrī. 

Kā ziņots, ceturtdien, 12.septembrī, Daugavpils dome lems par izstāšanos no LPS, aģentūru LETA informēja Elksniņš.

Viņš klāstīja, ka katru gadu pašvaldība pārskaita LPS 70 000 līdz 80 000 eiro, un pašlaik domes priekšsēdētājs neredzot nevienu argumentu, lai pilsēta turpinātu darboties šajā organizācijā.

"Teikšu atklāti - LPS pārstāv un apkalpo šauras intereses, bet nekādi ne visu iedzīvotāju, visu pašvaldību, vai pat Latgales prioritātes. Ir acīmredzami, ka netiek atbalstīta Latgales ekonomiskās zonas attīstība, haotiska ir pozīcija saistībā ar administratīvi-teritoriālo reformu, nevēlēšanās samazināt pašvaldību deputātu skaitu, nespēja pat bērnu pusdienas skolās aizstāvēt," lēmumu par izstāšanos pamatoja Elksniņš.

Viņš arī uzsvēra, ka situācijā, kad kuluāros cīņa par valsts finansējumu notiek pēc principa "katrs pats par sevi", darīs to atklāti pats.

"Šos 70-80 tūkstošus eiro gadā mēs ar lielu prieku tērēsim kādam ducim bērnu laukumu," piebilda pilsētas mērs.

Lēmums konceptuāli esot atbalstīts no citiem deputātiem, bet apstiprināt to plānots ceturtdien.

Elksniņš neslēpa, ka pašvaldība izvērtē dalību arī citās organizācijās, piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, jo arī tai "ir jautājumi".

LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno novadu un republikas pilsētu pašvaldības. LPS biedri ir visas 119 Latvijas pašvaldības - deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2012.gadā no LPS bija izstājusies Krāslavas novada pašvaldība, taču pēc pieciem gadiem tā organizācijā iestājusies atkal.

Tāpat 2012.gadā no LPS izstājās Rīga, bet 2014.gadā atkal savu darbību tajā atjaunoja.