Ekonomiskā izaugsme Polijā bez eiro

 Polija ir jauno ES valstu līderis ne tikai pēc iedzīvotāju skaita, bet arī pēc ekonomiskās izaugsmes. Jau vairākus gadus pēc kārtas Polijas IKP aug straujāk nekā vidēji eirozonā. Saskaņā ar statistikas datiem šogad Polijas IKP varētu pieaugt par 5%, kas ir tikai 0,1%  mazāk nekā Latvijas IKP. 

Vērtējot šos datus, ir jāņem vērā, ka atšķirībā no Latvijas, kuras ekonomika krīzes gados saruka par vairāk nekā desmit procentiem, Polija piedzīvoja izaugsmi. Pat krīzes karstākajā brīdī – 2009. gadā – Polijas ekonomika pieauga par 1,6%, kamēr ES vidēji IKP samazinājās par 4,5%. Salīdzinoši līdz 2013. gadam Polijas IKP pieauga par 16%, bet ES vidējais palika zem pirmskrīzes līmeņa. Ekonomiskās izaugsmes apstākļos Polija arī bija viena no nedaudzām jaunajām ES valstīm, kas izlēma nepievienoties eirozonai, un izskatās, ka tās lēmums ir bijis pareizs. 

Saglabājot savu nacionālo valūtu – zlotus –, Polija spēj daudz labāk novērst ekonomikas pārkaršanu un inflācijas līmeni. Lielāku rīcības brīvību Polijai, protams, nodrošina ne tik daudz tās pārdomātās izvēles, cik plašais vietējais tirgus, kas ļauj ražotājiema trast labus noieta tirgus ne tikai ārzemēs, bet arī savā valstī. Latvijai kā mazai valstij vietējais tirgus ir salīdzinoši niecīgs un pievienošanās eirozonai ir devusi iespēju labāk līdzsvarot riskus, ko rada starptautiskās ekonomikas svārstības, taču esam zaudējuši iespēju pielāgot valūtas vērtību vietējās ekonomikas vajadzībām. 

Finanšu sektorā Polijā valda ļoti liela daudzveidība un patērētājiem ir pieejams liels skaits kredītiestāžu, kā arī nebanku sektora uzņēmumu. Privātpersonām, kas vēlas atrast sev piemērotāko kredītu, ir iespēja izvērtēt dažādus aizdevumu veidus bezrobotnych.com portālā. Tas nodrošina, ka lēmuma pieņemšanu par aizņemšanos ir pārdomāta un ļauj arī atrast finansiāli izdevīgāko risinājumu. 

Bezdarba līmenis Polijā šobrīd ir salīdzinoši zemā līmenī – 4,6% no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem, kas ir ievērojams kritums, jo vēl 2013. gadā tas sasniedza 11%. Bezdarba samazināšanos veicināja gan ekonomikas izaugsme un pieaugošā vajadzība pēc strādniekiem, gan vietējo iedzīvotāju emigrācijas uz ES bagātākajām valstīm – Vācija, Lielbritānija, Īrija. Šajā aspektā raugoties, tendences ir samērā līdzīgas ar Latviju, taču Polijas lielais iedzīvotāju skaits padara ekonomiku daudz dinamiskāku un ļauj vieglāk attīstīt vietējo ražotāju līmenī, kas ļauj sacensties ar ārvalstu lielajiem ražotājiem. 

Nākotnes prognozes liecina, ka arī laika posmā līdz 2020. gadam Varšava prognozē saglabāt ekonomisko izaugsmi līdzšinējā līmenī pie nosacījuma, ka nerodas stratēģiski satricinājumi. Patēriņa pieaugums ir viens no faktoriem, kas visvairāk veicina ekonomikas izaugsmi, un, vērojot līdzšinējo attīstību, varam secināt, ka Polijas iesāktajam ceļam ir labas iespējas turpināties. Tas nozīmē, ka valstis, kas ir pietiekami lielas un spēcīgas, var vienotā ES optimāli funkcionēt ar savu vietējo, nacionālo valūtu.