Daugavpilī atklās Magdeburgas tiesību piešķiršanai Dinaburgai veltītu vides objektu

Daugavpils, 17.maijs, LETA. 28.jūnijā Daugavpilī, netālu no 3.maršruta tramvaja galapunkta tiks atklāts Magdeburgas tiesību piešķiršanai Dinaburgai veltīts vides objekts, aģentūru LETA informēja Daugavpils pilsētas pašvaldībā.

Magdeburgas tiesības, kas ļāva pilsētai strauji attīstīties, 1582.gadā Dinaburgai piešķīra Polijas karalis Stefans Batorijs.

Vides objekta izveidi un uzstādīšanu apmaksā Polijas valsts, tā autors ir Daugavpils mākslinieks Romualds Gibovskis. Vides objekta uzstādīšanai izvēlētā vieta ir saistīta ar Polijas karaļa Stefana Batorija gaitām Dinaburgā - netālu no Šūņu upes.

Vides objektā ar simboliska pulksteņa, zobratu un rādītāju palīdzību būs atspoguļota Dinaburgas vēsture pirms un pēc Magdeburgas tiesību piešķiršanas ar visiem tās vēsturiskajiem nosaukumiem. Vides objekts saturēs arī Batorija bareljefu, faksimila parakstu un skaidrojumu.

Daugavpils pilsētas domes Pilsētbūvniecības un vides komitejas sēdē pieņemts lēmums par zemes vienības piešķiršanu Latvijas Poļu savienības Daugavpils nodaļai "Promeņ" lietošanai uz laiku minētā vides objekta uzstādīšanai. Pēc tā atklāšanas vides objekts tiks nodots pašvaldībai.

Magdeburgas tiesību piešķiršanai Dinaburgai veltītā vides objekta uzstādīšana ir atbalstīta Pilsētbūvniecības un vides komisijā, Daugavpils cietokšņa saglabāšanas un attīstības padomē un Izglītības un kultūras jautājumu komitejā.

Stefans Batorijs (dzimis 1533.gada 27.septembrī, miris 1586.gada 12.decembrī) bija Transilvānijas vaivads no 1571.gada līdz 1576.gadam un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1575.gada līdz savai nāvei 1586.gadā. Valdīja kopā ar savu sievu Annu Jagellonu. Pēc daudzu vēsturnieku domām bija viens no ietekmīgākajiem no ievēlētajiem Žečpospoļitas karaļiem. Latvijas vēsturē pazīstams saistībā ar notikumiem Livonijas kara laikā. Viļņas Universitātes dibinātājs.

Ārpolitiski Batorijs realizēja relatīvi miermīlīgu politiku, tomēr Krievijas caristes ofensīvas dēļ, Žečpospoļitai nācās iesaistīties Livonijas karā, kurā Stefans Batorijs guva izšķirošo pārsvaru pēc Pleskavas aplenkšanas, 1582.gadā noslēdzot Jamas-Zapoļskas mieru. Jau 1581.gadā Polijas karalim bija pakļāvusies un zvērējusi uzticību Rīga, kurai karalis piešķīra privilēģijas un kara turpmākajā gaitā Rīga jau cīnījās Polijas pusē, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.

Batorijs 1582.gadā ieradās tagadējā Latvijas teritorijā, vispirms apmeklējot Kurzemes hercogisti, kur viņam pievienojās hercogs Gothards Ketlers, ar kuru kopā karalis ceļoja uz Polijas pakļautībā nonākušo Rīgu. Rīgā Polijas valdnieks pavadīja gandrīz divus mēnešus.