Bāriņtiesas: Latvijā iedzīvotāju interese kļūt par audžuģimeni ir apsīkusi

Rīga, 16.marts, LETA. Latvijā iedzīvotāju interese kļūt par audžuģimeni ir apsīkusi, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā atzina bāriņtiesu pārstāvji.

"Interese kļūt par audžuģimeni ir apsīkusi. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka liela daļa cilvēku ir izbraukusi no valsts. Tie, kas ir bijuši tam gatavi, to jau dara. Tie, kas ir bijuši audžuģimenes jau desmit gadus, ir izdeguši, novecojuši, un daudzi atsakās no šī statusa," sacīja Ventspils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Zaiga Rudņicka un piebilda, ka masu mediju piesaistīšana, bukletu veidošana, cilvēku uzrunāšana pēdējos gados vismaz Kurzemes reģionā nekādu atsaucību nav devusi.

Ir arī tādas ģimenes, kuras bērnu vai bērnus adoptē, bet vienlaikus beidz funkcionēt kā audžuģimene. "Līdz ar to ir samazinājies audžuģimeņu skaits. Turklāt kā jau pilsētā, pie mums audžuģimenes pārsvarā ir gatavas pieņemt tikai vienu bērnu. Bet arī tas ir labi!" teica Rudņicka.

Tomēr viņa pieļāva, ja valsts paceltu pabalstus aizbildņiem, audžuģimenēm, sociālās garantijas, tādējādi veicinot profesionālu audžuģimeņu veidošanos, varbūt ģimenes, kuras ir bez darba, atsauktos aicinājumam.

Savukārt Jēkabpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs Tālis Zalva atzīmēja, ka, viņaprāt, sabiedrībai nav pilnīgas izpratnes, kas ir audžuģimene. "Starptautiskajās tiesību normās, Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir teikts, ka bērna galvenā prioritāte ir uzaugt ģimenē, un, ja nav iespējas uzaugt bioloģiskajā ģimenē, tā varētu būt adopcijas ģimene vai audžuģimene. Tāpat kā aizbildnība vai ārpusģimenes aprūpes iestāde, arī audžuģimene ir ārpusģimenes aprūpes forma, kura lielākoties ir īslaicīga," klāstīja Zalva un uzsvēra, ka viņa pārstāvētā Jēkabpils novada gadījumā kritiku neiztur arguments, ka audžuģimenēm maz maksā. "Par pirmo bērnu valsts un pašvaldību pabalstos tiek maksāti 555 eiro, taču nav tā, ka pieteiktos tik daudz audžuģimeņu, kā gribētos," teica Zalva.

Arī Alūksnes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Ozoliņa uzsvēra, ka būt par audžuģimeni ir liela atbildība. "Es saskatu ļoti lielu problēmu, jo trūkst izpratnes par lomu ģimeniskās bērnu aprūpes nodrošināšanā uz laiku, kādi ir pienākumi šajā aprūpes laikā. Ja šis process noritētu pilnvērtīgāk, tad mums arī būtu vairāk veiksmīgo adopciju," atzīmēja Ozoliņa.

Jēkabpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šobrīd audžuģimenēm ir tiesības izvēlēties bērnu pēc dzimuma, vecuma un bāriņtiesām vienmēr rodas sarežģījumi, ja bērni ir ar veselības problēmām. "Cilvēciski ir saprotami, ka uzrunātās audžuģimenes nav gatavas uzņemties atbildību par HIV pozitīvu bērnu, bet arī tādi ir. Ja mums būtu profesionālas audžuģimenes, tas būtu ļoti labi," sacīja Zalva.

"Mēs potenciālajai audžuģimenei dodam informāciju par bērnu - par viņa veselību, pozitīvo un negatīvo, citām pazīmēm. Tad audžuģimenei ir 10 darba dienas, lai pateiktu, vai viņi vēlas ņemt šo bērnu. Te jau arī ir tā problēma. Tiek paziņots - visi ir jāievieto audžuģimenēs! Bet neviens, nezinu kādēļ, negrib redzēt šo otru pusi. Ja es vai policija šodien ir izņēmusi bērnu no kāda dzīvokļa, tad mēs nezinām, kur viņu vest. Mēs nezinām neko ne par viņa veselības stāvokli, ne ko citu," teica Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Ir arī gadījumi, kad audžuģimenes atsakās no uzņemtā bērna. "Šādi gadījumi ir, taču katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Vai tā ir audžuģimenes nespēja veikt savus pienākumus vai cits iemesls. Ir arī tā, ka audžuģimenes atsakās no viena bērna, bet atstāj citus bērnus, jo šis viens ir apdraudējis citu bērnu intereses. Katrs gadījums ir individuāls," norādīja Jēkabpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bet uzsvēra, ka ir arī ļoti pozitīvi stāsti. "Mums, piemēram, ir viena audžuģimene, kur bērns ir ar ļoti smagām veselības problēmām un sieviete ir izdarījusi visu iespējamo un neiespējamo - gan ir bijuši pie mediķiem Vācijā, gan ir veikta galvas smadzeņu operācija Viļņā. Vienkārši, visu cieņu!" atzīmēja Zalva.

Bāriņtiesu pārstāvji arī uzsvēra, ka, lemjot par bērna nodošanu audžuģimenes aprūpē, ir jāņem vērā arī bērnu viedoklis. "Ko darīt, ja 12, 13 vai 14 gadus vecs bērns pasaka "Es negribu nekādu audžuģimeni, es gribu dzīvot bērnunamā!"? Mēs nevaram viņu ar varu kaut kur ievietot," sacīja Jēkabpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs un atzina, ka šādi gadījumi ir bieži. "Daudziem bērniem ģimenes pieredze saistās ar to, kas ir noticis viņu bioloģiskajā ģimenē, un tas nav nekas labs. Iespējams, viņi domā - ja es būšu iestādē, tad man būs tīra gulta, es būšu paēdis. Viņi citu modeli nemaz nav redzējuši. Protams, ka strādā psihologi un kaut kas mainās, bet mēs tiešām redzam, ka lielākie bērni - it īpaši, ja ir vairāki brāļi un māsas, - kategoriski ir pret audžuģimenēm," teica Zalva.

Visa diskusija lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā LETA+

http://www.leta.lv/plus/133C64A7-D3E7-2961-BA5D-1DADEAF39532/