Saistībā ar situāciju Daugavpils siltumtīklos, Elksniņš aicina Lāčplēsi nolikt deputāta mandātu
Šodien Daugavpils domes ārkārtas sēdē tika izskatīts "Daugavpils siltumtīklu" ziņojums par situāciju uzņēmumā.
Deputāti tika informēti, ka uzņēmums saražo 49% nepieciešamās siltumenerģijas, savukārt pārējā tiek iepirkta no privātajiem uzņēmumiem SIA "BK Enerģija", SIA "Latneftegaz", SIA "Cefus" un SIA "Sprino". Šāda situācija izveidojusies laika posmā no 2007.gada līdz 2015.gadam.
Ņemot vērā, ka daļa elektrības ražošanas uzņēmumu no 2019.gada vairs nesaņems atbalsta maksājumus obligātās iepirkuma komponentes ietvaros, viņi var pārtraukt piedāvāt siltumenerģiju par pašreizējo cenu. Tas radot draudus siltumenerģijas tarifa kāpumam, jo "Daugavpils siltumtīkliem" siltumenerģijas ražošanas izmaksas būšot dārgākas.
Lai pasargātu patērētājus no strauja siltuma tarifu kāpuma, "Daugavpils siltumtīkli" izstrādājuši jaunas katlumājas būvniecības projektu. Jaunā katlumāja varētu izmaksāt ap 13,5 miljoniem eiro. Tajā kā kurināmo plānots izmantot biomasu.
Finansējums šim projektam iecerēts no Eiropas Savienības fondiem, uzņēmuma līdzekļiem kā arī 50% finansējuma tiktu segti, ņemot kredītu.
Bijušais Daugavpils mērs Lāčplēsis aģentūrai LETA skaidroja, ka noraida Elksniņa kritiku. Pateicoties līgumiem ar privātajiem uzņēmumiem, esot izdevies samazināt siltuma tarifu par 6,8%. Uzņēmums ir stabils un pelnošs pat neieguldot uzņēmuma un iedzīvotāju līdzekļus.
Aicinājumu nolikt deputāta mandātu,bijušais pilsētas galva komentēja kā Elksniņa bailes no Lāčplēša, kurš viņam neļaus mānīt cilvēkus un realizēt savas privātās intereses.
Jau ziņots, ka privātajiem uzņēmējiem SIA "BK Enerģija", SIA "Latneftegaz" un SIA "Cefus" aizejot no Daugavpils siltumcentrālēm, siltumenerģijas tarifs pilsētā var pieaugt par aptuveni 6,8%, iepriekš informēja pašvaldības "Daugavpils siltumtīklu" vadītājs Andrejs Kuzņecovs.
"Ilgus gadus uzņēmumā nebija notikusi modernizācija, tarifs neatbilda reālajiem izdevumiem, uzņēmums cieta zaudējumus. Vairākkārt aktualizējās jautājums par gāzes atslēgšanu. Visi šie apstākļi noveda pie situācijas, ka uzņēmumā ienāca privātie uzņēmēji. Lielākā daļa lēmumu šajos jautājumos bija politiski. Rezultātā uzņēmums, tāpat kā pilsētas iedzīvotāji, kļuva par privātfirmu ķīlnieku," skaidro Kuzņecovs.
Uz sarakstu
