Vietējās ziņas

  • Unikālās ainavas un meandri dabas parkā Daugavas loki

    Cesu pamatskola/flickr.com

    Augšdaugava ir vieta, kur nesteidzīgi izbaudīt Latgales dabas unikālās ainavas. Daugavas senleja ir aizsargājama dabas teritorija, kas izveidojusies ledāju kušanas gaitā pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Dabas parkā ietilpst astoņi četrus līdz sešus kilometrus gari, gleznaini Daugavas loki jeb meandri, – tie tiek uzskatīti par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā, kur upe saglabājusi savu dabisko tecējumu.

  • "Ziemeļlatgales pērle" – Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

    Dāvis Kļaviņš/flickr.com

    Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca jeb Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca atrodas Viļakas novada centrā Viļakā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šī gotikas stila mūra celtne būvēta laikā no 1884. līdz 1890. gadam ar Marienhauzenas grāfienes Lippe Lipskas atbalstu un līdzekļiem un tikusi iesvētīta gadu vēlāk – 1891. gadā.

  • Riebiņu muiža – iespējams, vēsturiski pirmā mākslas plenēru vieta Latvijā

    Dāvis Kļaviņš/flickr.com

    Riebiņu novada Riebiņu ciemā atrodas Riebiņu vai Rībenes muižas, agrāk Ribenišku muižas vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja; muižas vēsture izsekojama līdz pat 16. gadsimta pirmajai pusei. Diemžēl jāsaka, ka muižas pils šobrīd atrodas avārijas stāvoklī, tāpēc ēku iespējams apskatīt tikai no ārpuses.

  • Červonkas muižas pils – pasaku pils Latgalē

    Bernhard Waldmann/flickr.com

    Gleznainā Červonkas jeb Vecsalienas muižas pils atrodas Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Červonkā, un ir viena no retajām Augšzemes muižu ēkām, kas tik labā stāvoklī saglabājusies līdz mūsdienām. Greznā sarkano ķieģeļu ēka, kas atgādina pasaku pili, celta 1870. gadā neogotikas stilā un to ieskauj 19. gadsimtā veidots ainavu parks. Muižas pils kopš 2014. gada iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

  • Lielbornes muiža – vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parkā "Daugavas loki"

    facebook.com/lielbornesmuiza/

    Lielbornes muižas kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 19. gadsimta pirmajā pusē klasicisma stilā, un atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Daugavpils novada Salienas pagasta Lielbornē. Kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta laikā starp 19. un 20. gadsimta miju; ilgu laiku stāvējusi tukša un nolaista, ēka vērienīgus atjaunošanas darbus piedzīvojusi vēl gluži nesen. Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. 

  • Ainaviskās Ludzas viduslaiku pilsdrupas starp diviem ezeriem

    shutterstock.com

    Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gadsimtā gotikas stilā celtās Ludzas viduslaiku pils pilsdrupas reiz bija Rēzeknes fogta palīgpils. Krustneši vareno mūra celtni uzbūvējuši uz 18 metrus augsta un stāva paugura vietā, kur kādreiz atradusies seno latgaļu koka pils, un tā bija paredzēta Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai. Līdz mūsdienām no tās ir saglabājušās vien divas sienas no torņa un viena pils ārsiena, kā arī no laukakmeņiem izlikts bruģis pils pagalmā. Ludzas viduslaiku pilsdrupas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

  • Daugavas lokos ieslēptā Dinaburgas pils taka

    shutterstock.com

    Tagadējā Naujenes pagastā, vietā, kur Livonijas ordeņa vajadzībām, iespējams, 1275. gadā celta, Dinaburgas mūra pils, no 8. līdz 13. gadsimtam pacēlies seno latgaļu apdzīvots pilskalns. Mūsdienās bijušā pilskalna vietā saglabājušās Dinaburgas pils drupas – pastāv uzskats, ka tieši šajā vietā meklējami Daugavpils pilsētas pirmsākumi. Savukārt, apmēram vienu kilometru garā Dinaburgas pils taka atrodas Daugavas labajā krastā un no tās sākumpunkta paveras iespaidīgs skats uz vienu no upes lokiem.

  • Rušenicas pilskalns – seno latgaļu militārais nocietinājums

    Emīls/flickr.com

    Rušenicas pilskalns atrodas Rušas upītes labajā krastā un Rušonas ezera tuvumā, Riebiņu novada Rušonas pagasta Rušenicā. Netālu no pilskalna atrodas arī Rušonas muiža. 16 metrus augstais pilskalns ir kultūrvēsturisks objekts un kultūras piemineklis, virs kura senatnē slējusies nocietināta seno latgaļu pils. Pilskalna izmantošana attiecināma uz astoto līdz 11. gadsimtu.

  • Apciemo ainavisko Jaunsventes muižas parku un dabas takas

    shutterstock.com

    Blakus Jaunsventes muižai, kalna nogāzē, atrodas īpašs parks, kas 19. gadsimta beigās ticis veidots kā plašs ainavu parks 5,22 hektāru platībā, un tā lielākā vērtība – lielo koku daudzums un lapegles. Parkā sastādītas gan dažādu ievestu koku sugas, vietējie koki un krūmi, kā arī veidotas alejas un koku grupas. Parka tuvumā atrodas 1912. gadā celtā Jaunsventes muiža un Militārās tehnikas muzejs, kā arī 2. pasaules karā kritušo kapi.

  • Rēzeknes pilsdrupas un princeses Rozes stāsts

    EDEN - European Destinations of Excellence/flickr.com

    Rēzeknes pilsdrupas atrodas pilskalnā, kur, vēl pirms uz tā tika uzcelta Livonijas ordeņa pils, no devītā līdz 13. gadsimtam atradās nocietināta seno latgaļu pils. Vēlāko laiku mūra pili divos stāvos un ar torņiem 1285. gadā cēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms. Tā pastāvēja līdz pat 17. gadsimta vidum, līdz nocietināto pili nopostīja zviedri, un pēc tam tā vairs netika atjaunota. Rēzeknes pilsdrupas ir senākais vēstures piemineklis, kā arī visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta pilsētā.